Pilsēta ar K

Velku kājās savas kedas, lai dotos iepazīties ar Ķelni - ar pilsētu, kurai esmu šad tad braucis cauri, bet nekad neesmu uzkavējies, ar pilsētu, kas saistās ar t.s. Ķelnes techno, nemaz nerunājot par eau-de-cologne.

Ne tikai milzīgajās metropolēs, kā, piemēram, Londona, Parīze, Ņujorka, rodas jaunas muzikālās mutācijas, kustības, stili. Vispasaules mūzikas kartē var atrast arī mazākas, taču savā ziņā slavenas pilsētas – Sietla, Detroita, Bristole, pie tām varētu pieskaitīt arī Ķelni.

Ķelne ir dīvaina vieta. Tā nav liela, iedzīvotāju skaits ir drusku virs 1 miljona, turklāt tas nav koncentrēts centrā, bet izkaisīts galvenokārt pa apkārtējiem rajoniem. Arī naktsdzīve –, lai arī diezgan aktīva, nav tik kūsājoša un plaša kā Berlīnē, Amsterdamā vai Barselonā. Bāru ir pietiekami, taču labu klubu nav nemaz tik daudz. Un tomēr, neskatoties uz to, Ķelne ir viena no Eiropas elektroniskās mūzikas galvaspilsētām.

Bija dīvaini nelielā, klusā ieliņā uz durvīm redzēt izkārtni, kas norāda, ka tur atrodas Traum Schallplaten un tā apakšleibli Trapez, My Best Friend, bet turpat netālu – leģendāro Kompakt veikalu. Bez ierakstu veikala tur atrodas arī plašs birojs, noliktava un distribūcijas centrs, kā arī ierakstu studija ēkas pagrabā. Satiku tur un nointervēju Thomas Tobias, vienu no Kompakt “tuvu stāvošiem” cilvēkiem, kurš ir arī dīdžejs un producents (interviju lasiet nākošajā Jaffa Magazine). Tīri jauks džeks.

Izrādījās, ka tovakar viņš spēlē kopā ar Michael Mayer klubā Studio 672, kur piektdienās ir Kompakt naktis. Taču šī reize ir īpaša tāpēc, ka tieši viņi abi ir šo pārtiju aizsācēji pirms daudziem, daudziem gadiem un šoreiz viņi atkal spēlē kopā pēc ilgāka laika. Atzīstami, ka Kompakt dīdžeji, kuri šobrīd ir pieprasīti visā pasaulē, neaizmirst par savām mājām.

Lai gan ierodamies jau pēc pusnakts, klubs tikai grasās vērties vaļā. Izrādās pavisam maza telpa ar bāru un blakus nelielu dejugrīdu. Atgādina Metro, taču krietni mājīgāks, dominē sarkani un zili prožektori. Sākumā cilvēku maz, arī mūzika, ko liek T.Tobias ir dziļa un mierīga, diezgan dvēseliska. Pamazām gan klubs piepildās, cilvēki – diezgan dažāda vecuma – sāk dejot. Temps kopumā ieskrienas, taču atsevišķas enerģiskākas plates mijas ar mierīgākām, tomēr, izskatās, ka visi ir apmierināti (tai mirklī es nodomāju, vai šāds „nekačājošs” piegājiens tiktu pieņemts Latvijā).

Kad pie (tērauda) ratiem ķeras M.Mayer, klubs jau ir stāvgrūdām pilns. Arī mūzika, lai gan joprojām dziļa, kļūst aktīvāka. Ne īsti minimal, ne elektro, ne īsti techno, ne house. Skaisti spēlē. Kad aizgājām prom, laikam ap četriem, viss vēl notika.

Created by: dr keda