Tuesday, February 28, 2006

Disco(urse)


Pamatīgs, taču reizē nedaudz dīvains resurss, ko izveidojis un vada kāds poļu oldschool dīdžejs. Saits veltīts visdažādākā veida vecajam disko, un tajā ir daudz interviju ar 70. gadu disko ārtistiem, producentiem un dj-iem. Ir ok, ja neņem vērā vecišķu attieksmi, kas manāma tekstos (70. gadu mūzika ir tā labākā, digitālie formāti ir sūds, jaunlaiku žokeji ir uzpūteņi utt.):

djsportal

Saturday, February 25, 2006

mash it up!

Šis jau ir pavecs, taču tas nekas: mans mash-up Chemical Brothers dziesmai Big Jump un Basement Jaxx klasiskajam Shout. Reiz, mixējot visādus gabalus, atklāju, ka šie abi ļoti labi iet kopā. Atšķirībā no tradicionālās mašapošanas, kad ņem vienu instrumentāli un uzliek pa virsu akapellu, šeit dzīvajā uz Traktora samixēti abi gabali, izmantojot EQ. Indžoi:

Chemical Brothers vs. Basemnet Jaxx - Big Jump n Shout (Hencha's massif mash up)

Created by: h.cha

Friday, February 24, 2006

The Prodigy neizbrīna

Dīvaini ir redzēt uz skatuves ārdāmies manus skolas gadu elkus, dzirdēt tik bieži dzirdētos hitus bez datu nesēju starpniecības un tomēr raudzīties uz viņiem it kā no distances. Un pie reizes – arī uz sevi, un tāpēc, atvainojiet, bet šis koncerta apskats būs dziļi subjektīvs, no tādām fenomenoloģijas pozīcijām rakstīts. Pārējo jau jūs tāpat zināt.

Tātad The Prodigy. Bang, blāc, badāc! – skan no skandām. Masīvs, skaļš jo skaļš breikbīts (ko, starp citu, spēlē uz īsta bungu komplekta) un Maxima kliedzieni izšķīst pūlī ar negantu spēku. Zāles tumsu caururbj spilgti starmeši, ritmiski liesmo un apžilbina stroboskopi, skatuves centrā aiz aparātiem knibinās Laiems Houlets, grupas master mind, mugurkauls un pēdējais mohikānis, kapteinis, kurš atteicies pamest grimstošu kuģi. Vismaz tāds iespaids radies pēc The Prodigy pēdējā albuma noklausīšanās, kas būtībā bija Houleta soloprojekts, – tajā baudāma bija labi ja viena dziesma. Arī koncertā pirmie gabali pārsvarā ir no Always Outnumbered, Never Outgunned, un tie, ja neskaita spēcīgo skaņu un kopumā apokaliptisko noskaņu, šķiet diezgan vienveidīgi un garlaicīgi.

Taču, par laimi, The Prodigy uzstājas gandrīz pilnā sastāvā, uz skatuves ir gan Houlets, gan Maxims, gan arī kāds pamaza auguma un nedaudz tukls vīrelis vārdā Keits Flints, trūkst tikai Līroja Tornhila. Un, par laimi, grupa spēle arī savus hitus no citiem albumiem. Kā vienu no pirmajiem smagsvara lādiņiem izšauj Firestarter – pie mikrofona ķeras Keits Flints, kas man nesaraujami saistās ar grupas “Flinta periodu”, t.i., laiku, kad viņi nokļuva popularitātes virsotnē. Un, ļoti iespējams, ka daudziem The Prodigy asociējas tieši ar Flintu, tomēr citiem, tai skaitā man, tolaik šķita, ka līdz ar The Fat of The Land grupa ir pārdevusies. Pārāk jau nu jocīgi bija pēkšņi ieraudzīt vecās grupas jauno seju uz skolnieku tēkrekliem. Pēkšņi viņi bija pārāk visur un pārāk visiem.

Tomēr atpazīstamas melodijas ir atpazīstamas melodijas, un tās dara savu darbu diezgan labi – publika iešūpojas, ielēkājas, ieskrienas. Gan Flinta, gan Maxima balsis skan vēl negludāk kā ierakstos, ja godīgi, tā ir bļaušana. Atgādina pankroka estētiku, neskatoties uz to, ka tīri ritmiski un tehniski no pankroka tur pamaz, un tomēr The Prodigy attieksmē ir kas pancisks – bliezīgi, bravūrīgi, brīžiem rupji un pārāk nerūpējoties par niansēm. Viņu mūzika, nenoliedzami, ir tieša un maskulīna. Tāda paraupja. Maxima emsijošana atgādina kādreiz pa Radiodejām tik bieži raidītos grupas koncertierakstus, manas tā laika šūpuļdziesmas.

Izskan Voodoo People, kurā Maxims griež gičai pa stīgām, Smack my bitch up, Breathe un citi trieciengabali. It kā neslikti, taču kaut kā pietrūkst. Varbūt bassģitāras grūva? Varbūt īstas un patiesas atdeves no grupas puses, lai arī viņi ārdās sviedrus nežēlodami? Pēc diezgan tipiskajiem ritma zīmējumiem patīkami atsvaidzina hiphopiski industriālais Poison. “I got the poison, I got the remedy, I got the pulsating rhythmical remedy,” cilvēki mēģina kliegt līdzi. Un pašā nobeigumā, kā jau cerēts, atskan tik ļoti gaidītais Out of space, mēģinot cilvēkus aizvest uz citu dimensiju. Mani tas aizved uz skolas diskotēku laikiem, kad to atskaņoja starp popdziesmām, ieslēdzot tādu maziņu stroboskopiņu, kas dejotāju kustības padarīja saraustītas un šķietami lēnākas, tādas izkadrētas. Bija grūti aprēķināt pareizo trajektoriju, un cilvēki skrēja viens otram virsū. Tas arī bija, laikam, vienīgais skaņdarbs no viņu pirmā, reivīgā albuma “Experience”, kuru, starp citu, pārrakstīju pirmajā manā kasetē.

Tomēr tā nav īsti nostaļģija, ko izjūtu, drīzāk tāda apcerīga, diezgan neitrāla vērošana no malas. Nepārprotami, ka šodienas Prodigy nav vairs gluži 90. gadu Prodigy, pat ja tiek spēlētas vecās dziesmas. Tajā pašā upē otrreiz neiekāpt, desu otrreiz neapēst. Viņi ir mainījušies, taču mainījies esmu arī es pats. Cits laiks un cita attieksme. Kāds gan brīnums?

Created by: drKeda

Thursday, February 23, 2006

Neotrance – fēniska atdzimšana?

Pēdējā laikā parādās arvien vairāk ierakstu ar tādu transīgu ievirzi. Taču, pat ja to dēvē par trance, tas ir jaunā kvalitātē. Labs piemērs būtu virkne ierakstu no Border Community, kuriem piemīt kaut kas no trance episkuma, melodiskuma, dinamikas, taču noproducēti tie ir ļoti smalki (drīzāk kā IDM vai labākajās tech-house tradīcijās).

Cita izpausme ir balansēšana uz robežas starp acid un trance. Tā skan virkne pēdējā laika Tiga’s radīto remiksu un citi gabali. Es nupat uzraku, jāsaka gan pavecu, taču šādam skābenam transam vai transīgam acid atbilstošu, E.Pearson remiksu Closer Musik gabalam 1, 2, 3 No Gravity. Nedaudz popsīgi, bet ļoti jauki.

Vēl no jaunajiem transīgajiem gabaliem prātā nāk šis tas no Black Strobe (Nazi trance – fuck off!), Ripperton remikss Bjorkas dziesmai Pagan Poetry (kačāt šeit), kā arī noteikti Break 3000 – Lights.

created by: nb!

Dīdžeji rokstāri

Vispār jau tas nav nekāds jaunums, dīdžeji un ar tām saistītās lietas kļuvušas par šovbiznesa instrumentiem jau diezgan sen. Taču šis ir visnotaļ interesants raksts no Village Voice par situāciju Ņujorkā:

Varbūt Renāram Kauperam vai Mārtiņam Freimanim arī pievērsties dīdžejošanai? Protams, ir jau atšķirība, ko spēlē, taču, vai būtībā ir atšķirība, kurš vienkārši atskaņo attiecīgo gabalu? Vai tikai slavena vārda dēļ plate skanēs labāk?

Grūvs prātam

Klausos pārmaiņus jaunos Alex Smoke un Nathan Fake albumus (apraksti sekos, cerams) un saprotu, ka techno/elektro/house producenti arvien vairāk sliecas klausāmas (inteliģentas?) mūzikas virzienā. Pat tās kompozīcijas, kuru pamatā ir tech bīts, ir ļoti klausāmas un piemērotas atskaņošanai ārpus kluba, tāds klausāms up-tempo. To var arī attiecināt uz, piemēram, pēdējā laika Dominik Eulberg, Trentemoller, Isolee gabaliem, nemaz jau nerunājot par Ricardo Villalobos, kas ir iebraucis pavisam abstraktos laukos. Respektīvi, bungas un perkusijas lielā mērā tiek izmantotas arī kā faktūra, nevis tikai ritma struktūra, kurai būtu tīri motoriska funkcija. Tā pamazām zūd robežas starp techno un "klausāmo" mūziku. Bet galu galā tā ir vienkārši elektroniskā mūzika.

Wednesday, February 22, 2006

Amsterdam - gorod krasnih glaz

Tonakt Amsterdamā mana izvēle svārstījās starp vairākiem pasākumiem: Ivan Smagghe & Damian Lazarus; Rocardo Villalobos & Dandyjack; Modeselektor & Co. Ivanu S. no Blackstrobe jau bija nācies dzirdēt, taču interesēja D.Lazarus – Crosstown Rebels vadītājs, kurš turklāt, cik var noprast, ir britu electrohouse national hero at the moment. Villalobos arī vilināt vilināja, taču gribējās aktīvas dejas. Galu galā izvēle bija par labu Modeselektor, viens no argumentiem viņu labā bija arī tas, ka attiecīgais klubs atradās krietni tuvāk par pārējiem.

Klubs, starp citu, saucas Sugar Factory, un atrodas pretī leģendārajam Melkweg. Pirms gadiem diviem pavisam nejauši tur jau biju pabijis uz Adult. konci, ko rīkoja tie paši promouteri – Electro Nation. Klubs ar vienu palielu, taču ne milzīgu zāli. Tagad tur ir arī balkons. Tualetēs, arī džeku, svaigi ziedi un pie spoguļa stāv dažādas matu laku flakoni u.tml. lietiņas.

Pēc kaut kādiem vietējiem dīdžejiem, kuri spēlē electro/pop/house, uznāk abi berlīnieši, ģērbušies melnā. Bez liekām ceremonijām, ķeras pie lietas. Sāk ar eksplozīvu elektrodancehall. Wow, wicked! Nedejot ir grūti, vēl jo vairāk tāpēc, ka izdzerti jau pāris Red Bull. Pēc brīža gan Modeselektor maina režīmu, pārējot uz taisnāku techno bītu, līdz ar to padarot noskaņu meditatīvāku. Taču vienalga – enerģiski, tīri un interesanti. Praktiski nav nemaz IDM un klausāmo gabalu, kuri ir viņu ierakstos, spēlēta tiek tikai deju mūzika. Spēcīgi bīti un smuki basi. Visbeidzot, izskan pēdējais gabals, taču Modeselektor uz atvadām uzliek vēl vienu dziesmu – kaut kādu versiju vecajam happy hardcore hitam no Technohead: “I wanna be a hippie, and I wanna smoke pot… Maaarii…maaarijuana…” Bīts ir tik ātrs, ka jālēka ska solī, čīzīgi, taču visiem ir jautri, un kaut kā šis gabals šajā momentā lieliski iederas. Tas acīmredzot ir specveltījums Amsterdamai, vēl jo vairāk, ja zina kaut ko par Technohead (http://www.discogs.com/artist/Technohead). Aplausi Modeselektor vīriem, viņi bija lieliski!

Uh! Atpakaļ pie zināmākiem, tradicionālākiem electro-disco-house gabaliem, ko spēlē kāds, liekas, holandiešu DJ. Taču dara viņš to tiešām labi, un ļauties mūzikai ir prieks. Lai gan gandrīz katra otrā plate ir dzirdēta, efekts uz kluba skaņu sistēmas ir pavisam citāds, nekā klausoties šīs plates mājās. Lūk, izskan Tribulations, lūk, arī This is sick, You gonna want me utt. Kājas jau sen kā nenogurst, un žēl iet prom.

Vēl piezīme par video. Biju diezgan apstulbis, ieraugot uz ekrāna kadrus no vecās krievu-bulgāru filmas “Tabors aiziet debesīs”. Dejojošie čigāni šādā kontekstā bija gana dīvaini. Apjautājos VJ-am, kur viņš dabūjis filmu, cik sapratu - no Ukrainas atvedis.

Created by: nb!

Pilsēta ar K

Velku kājās savas kedas, lai dotos iepazīties ar Ķelni - ar pilsētu, kurai esmu šad tad braucis cauri, bet nekad neesmu uzkavējies, ar pilsētu, kas saistās ar t.s. Ķelnes techno, nemaz nerunājot par eau-de-cologne.

Ne tikai milzīgajās metropolēs, kā, piemēram, Londona, Parīze, Ņujorka, rodas jaunas muzikālās mutācijas, kustības, stili. Vispasaules mūzikas kartē var atrast arī mazākas, taču savā ziņā slavenas pilsētas – Sietla, Detroita, Bristole, pie tām varētu pieskaitīt arī Ķelni.

Ķelne ir dīvaina vieta. Tā nav liela, iedzīvotāju skaits ir drusku virs 1 miljona, turklāt tas nav koncentrēts centrā, bet izkaisīts galvenokārt pa apkārtējiem rajoniem. Arī naktsdzīve –, lai arī diezgan aktīva, nav tik kūsājoša un plaša kā Berlīnē, Amsterdamā vai Barselonā. Bāru ir pietiekami, taču labu klubu nav nemaz tik daudz. Un tomēr, neskatoties uz to, Ķelne ir viena no Eiropas elektroniskās mūzikas galvaspilsētām.

Bija dīvaini nelielā, klusā ieliņā uz durvīm redzēt izkārtni, kas norāda, ka tur atrodas Traum Schallplaten un tā apakšleibli Trapez, My Best Friend, bet turpat netālu – leģendāro Kompakt veikalu. Bez ierakstu veikala tur atrodas arī plašs birojs, noliktava un distribūcijas centrs, kā arī ierakstu studija ēkas pagrabā. Satiku tur un nointervēju Thomas Tobias, vienu no Kompakt “tuvu stāvošiem” cilvēkiem, kurš ir arī dīdžejs un producents (interviju lasiet nākošajā Jaffa Magazine). Tīri jauks džeks.

Izrādījās, ka tovakar viņš spēlē kopā ar Michael Mayer klubā Studio 672, kur piektdienās ir Kompakt naktis. Taču šī reize ir īpaša tāpēc, ka tieši viņi abi ir šo pārtiju aizsācēji pirms daudziem, daudziem gadiem un šoreiz viņi atkal spēlē kopā pēc ilgāka laika. Atzīstami, ka Kompakt dīdžeji, kuri šobrīd ir pieprasīti visā pasaulē, neaizmirst par savām mājām.

Lai gan ierodamies jau pēc pusnakts, klubs tikai grasās vērties vaļā. Izrādās pavisam maza telpa ar bāru un blakus nelielu dejugrīdu. Atgādina Metro, taču krietni mājīgāks, dominē sarkani un zili prožektori. Sākumā cilvēku maz, arī mūzika, ko liek T.Tobias ir dziļa un mierīga, diezgan dvēseliska. Pamazām gan klubs piepildās, cilvēki – diezgan dažāda vecuma – sāk dejot. Temps kopumā ieskrienas, taču atsevišķas enerģiskākas plates mijas ar mierīgākām, tomēr, izskatās, ka visi ir apmierināti (tai mirklī es nodomāju, vai šāds „nekačājošs” piegājiens tiktu pieņemts Latvijā).

Kad pie (tērauda) ratiem ķeras M.Mayer, klubs jau ir stāvgrūdām pilns. Arī mūzika, lai gan joprojām dziļa, kļūst aktīvāka. Ne īsti minimal, ne elektro, ne īsti techno, ne house. Skaisti spēlē. Kad aizgājām prom, laikam ap četriem, viss vēl notika.

Created by: dr keda

Rietumu bums

Pēc kādas studentu pārtijas Luksmeburgā, jau krietni iesiluši no alus, slivovicas un citiem Balkānu jaukumiem, aizgājām uz tādu pakreisu klubu, kur uzstājās Westbam. Kā DJ. Jocīgi bija redzēt jau paveco vīru, Eiropas techno leģendu. Lai gan nevarētu teikt, ka viņa spēlētā mūzika mani īpaši aizķertu, tā bija diezgan oriģināla – tādā ziņā, ka ik pa brīdim saklausāmas ģitāras un maz vispārzināmu hitu. Lai kā arī, jāatzīst, ka Westbam vienmēr bijis sava ceļa gājējs. Tā brīža reibumā aptvēru sekojošas lietas: 1) viņa mūzika ir maskulīna; 2) vācu krustneši atnesa uz Latviju Eiropas kultūru, savukārt dīdžejošanu atnesa arī vācietis – Westbam. No Latvijas raugoties, viņš tiešām bija atnācējs no rietumiem.

created by: H.cha

Monday, February 20, 2006

NB! Top 10 - Februāris

Uh, gads vēl tikai ieskrienas, bet tik daudz labu jaunu ierakstu!

> Dominik Eulberg & Gabriel Ananda - Harzer Roller [Traum]
Jaunajā Traum platē abi gabali ir vienlīdz brīnišķīgi. D.Eulberg vispār varētu būt mans šā mēneša varonis - arī viņa nesenā plate Eine Kleine Schmetterlings-Hommage nebeidz vien priecēt. Tikai gan nesen, noskatoties filmu par Ķelnes elektronisko mūziku We Built This City, uzzināju, kā izskatās talantīgais producents - izrādās tāds vienkāršs džekiņš, kur aizraujas ar bioloģiju un mīl dabu. Tad, lūk, no kurienes tās dabas skaņas viņa kompozīcijās.

> Alex Smoke - Meany [Soma]
Jāsaka gan, ka viss viņa albums Paradolia ir lielisks mūsdienīgas mūzikas paraugs. Mūzikas, pie kuras var dejot vai to klausīties. Vai ne vienu, ne otru.

> Booka Shade - In white rooms [Get Physical]
Šis gabals ir no pērnā gada varoņu Booka Shade jaunā LP Movements. Skanējums ir līdzīgs Mandarine Girl, taču sapņaināks, gaisīgāks, daži saka - vasarīgāks. Nupat dienas gaismu ieraudzījis arī viņu jaunais ep, taču, lai gan neslikts, neliekas (vismaz pagaidām) nekas izcils (pieņemu, ka pēc Manadrine Girl ep ir grūti joprojām būt "izcilam").

> Ellen Allien & Apparat - Do Not Break [Bpitch Control]
Bpitch Control kapteines Ellen Allien melodiskais elektro apvienojumā ar Apparat clickhop + vēl scratch. Interesanta sadarbība, kas rezultējusies viņu kopējā LP Orchestra of Bubbles.

> Mr Oizo - Nazis (Justice Remix) [White]
Lielisks Justice remikss, kā rezultātā monstrīgs elektro-IDM-fanks, apmēram kā Jackson & His Computer Band, taču vēl negantāk.

> DJ Grobas - What's that (Tim Paris rework) [Thrasher Home]
Es neko nezinu par DJ Grobas un leiblu Thrasher Home, kuri acīmredzot ir no Spānijas, taču viņa gabals What's that ir pavisam neslikts, melodisks elektro. Un vēl jo labāka ir Tim Paris versija.

> Partial Arts - Cruising [Battle]
Dub-īgs un psihodēlisks tekhouse. Tāds minimal-maximal. Ieturēts bīts, pārklāts ar biezām, pulsējošām skaņām, kas atsauc atmiņā lielisko Williams - Picadilly Circuits, taču vēl vairāk līdzinās Chicken Lips dub estētikai. Bravo, Mr.Pearson & Mr.Usher!

> Ulysses & Nicklcat - Make you feel good [My Best Friend]

Skaista dziesma ar neuzkrītošu, bet lipīgu melodiju, kas pamazām iesēžas galvā un liek to klausīties vēl un vēl.

> Salif Keita - Yamore (Luciano rmx) [Cadenza]

deeptech meets world music. Apburošs Luciano darbs, radot īpaši dziļu atmosfēru, tajā pašā saglabājot oriģināla melodiju. Un, ak, tās atbalsis...

> Joakim - I wish you were here [Versatile]

Jokains gabals, kā jau Joakim; ir viņam raksturīgie pīkstieni, new wave bungas, bet arī ģitāras un balss. Kaut kas tāds, ko grūti klasificēt, taču iedarbojas teicami. 21. gadsimta popmūzika?

Vēl: Isolee - Cite Grande Terre (Luciano's Luck Of Lucien Mix) [Playhouse}; Rhythm & Sound - Let we go (Villalobos mix) [Burial mix]; Louderbach - Vacuum packed [Underl_ne; Chikinki - Assinator 13 (Ruede Hagelstein ride on take); M.Romboy vs. Blake Baxter - House ya! [Systematic]; DaFluke - Hot boyz [Sushitech]; G.Ananda - Ananda's Bassmaschinchen [Treibstoff]; Wighnomy Brothers - Something for your mind; Williams - Pinball [Tsuba]; Tiga - Far from home (DFA Instrumental rmx) [PIAS]; Anja Schneider & Sebo K. - Side leaps (MIA rmx) [Mobilee].

NB! 2005. gada tops



Dziesmu tops 20:

My My - Klatta [Playhouse]
Ignition - Airtight [Kingsize]
Nathan Fake - Dinamo [Trauma]
Gabriel Ananda - Ihre Personlische Glucksmelodie [Karmarouge]
Dirt Crew - Largo (Dominik Eulberg rmx) [Dirt Crew]
Solid Groove - This is sick [Front Room]
Booka Shade - Mandarine girl [Get Physical]
[T]ékël - Bulo [Initial Cuts]
The Knife - Heartbeats (Rex the Dog rmx) [Rabid]
Royksopp - What else is there? (Trentemoller rmx) [Wall of Sound]
Les Visiteurs - Time slide by [Systematic]
Richard Bartz & Johannes Heil - Don't stop [Kurbel]
Hemmann & Kaden - Walk [Milnor Modern]
Peter Grummich - Bread and butter [Shitkatapult]
Tomboy - She hit my head [Gomma]
Kikiorix - The Monowalk [Kingsize]
Extrawelt - Zu fuss [Border Community]
Karri O. - The Hits (Oliver Koletzki rmx) [Resopal Schallware]
Alex Smoke - Brian's lung (Inflated mix) [Soma]
Henrik Schwarz & Freestyle Man - Juna [Tsunami Relief]

LPs Top 5:

Alex Under - Dispositivos De Mi Granja [Trapez]
Vector Lovers - Capsule for one [Soma]
Isolee - We are monster [Playhouse]
Kelley Polar - Love songs of the hanging gardens [Environ]
Alex Smoke - Incommunicado [Soma]