Ekspresintervija ar Röyksopp

Intervijai atvēlētajā telpā ienāk divi puiši, sasveicinās un iepazīstina ar sevi. Torbjörn Brundtland izskatās skandināvisks – pieri un daļēji acis sedz pagaiši mati, sārta seja, turpretī Svein Berge ir pretmets – melniem matiem, brūnām acīm. Viņi abi kopā ir pazīstami kā Röyksopp – iespējams, pirmā patiesi populārā norvēģu elektroniskās mūzikas grupa. Sākam sarunu, runā galvenokārt Svein, bet Torbjörn, aizņēmies no mani pildspalvu, kaut ko zīmē uz papīra lapas.

Iesākumam, iespējams, tradicionāls jautājums, uz ko jums jau nācies atbildēt jau daudzkārt, un tomēr – pēdējais albums [The Understanding] ir acīmredzami citāds nekā iepriekšējais [Melody A.M.], kāpēc tik krasa pārmaiņa un vai tas notika apzināti vai drīzāk nejauši?

Tā vispār bija apzināta izvēle. Pēc Melody A.M. mēs sapratām, ka nevēlamies atkārtoties, bet gan radīt ko jaunu.

Un kā klausītāji un kritiķi reaģē uz jauno albumu?

Nu, vienai daļai patīk, ka tas ir kas jauns, savukārt citi – Melody A.M. fani – gribētu labāk otru Melody A.M.

Vai jaunā albuma nosaukumam “The Understanding” ir kāda īpaša simboliska nozīme?

Šis ir plašs vārds. No vienas puses, to var attiecināt uz klausītājiem, kuriem ir jāizprot mūzika, no otras puses, to muzikālās attīstības ziņā var saistīt arī ar mums. Arī jaunā albuma vāciņa noformējums atraisa iztēli.

Jā, tieši grasījos jautāt par vāciņu, kas ir diezgan sirreāls. Kādā intervijā arī lasīju, ka Sveinam patīk Deivida Linča filmas. Skaidrs, ka jūsu mūzika ir izteikti melodiska, taču cik lielu nozīmi jūs piešķirat psihodēlijai mūzikā?

Jā, man patīk tā sajūta viņa filmās. Pārsvarā tās raisa iztēli un ir saistītas ar sapņiem. Visi tie tēli… Tāpat arī mēs cenšamies radīt sapņainu mūziku.

Skaidrs, šī varētu būt viena no labas mūzikas pazīmēm. Kādas vēl, jūsuprāt, īpašības vai sastāvdaļas jāpiemīt labai mūzikai?

Galvenokārt un neatkarīgi no stila tai jābūt ar savu identitāti, nevis citas mūzikas kopijai.

Runājot par norvēģu mūziku, vai tai tiešām ir unikāls, īpašs skanējums, vai tomēr šī “norvēģu skaņa” ir kritiķu izdomājums?

Hmm, nekā tāda diži atšķirīga jau nav. (Te pēkšņi iejaucas Torbjörn) Tomēr ir viena tīri tehniska īpatnība, norvēģu mūzikā daudz vairāk tiek izmantots reverbs. Nekā, piemēram, Ņujorkas mūzikā vai latino. (Turpina Svein) Kādreiz arī norvēģu mūzika kopēja angļu un amerikāņu mūziku, un tikai kādus pēdējos deviņus gadus cilvēki sākuši vairāk pievērsties savam individuālam skanējumam.

Un kas tomēr būtu pamatā, ka pēdējos gados dzirdam tik daudz labu norvēģu grupu? Vai tā ir skaistā daba vai daudz brīvā laika? Vai tomēr labklājība?

Laikam jau tomēr pēdējais.

Vai jūs nebijāt pārsteigti par Melody A.M. panākumiem [visā pasaulē pārdots vairāk nekā miljons albuma kopiju]? Turklāt atzinība nāca palēnām…

Tik lielus panākumus negaidījām. Savā ziņā pat joprojām jūtamies jocīgi, piemēram, spēlējot koncertus visā pasaulē.

Nobeigumā gribētu jums lūgt tādu kā padomu tiem daudzajiem jauniešiem, kuri kaut ko dara elektroniskās mūzikas lauciņā, taču savas “guļamistabas” ietvaros, un īsti nezina, kā panākt, lai viņu mūzika tiktu izdota, nemaz nerunājot par plašāku atzinību? Tādu, piemēram, ir diezgan daudz Latvijā.

Pirmkārt, jau ir tādi, kas nemaz to negrib sasniegt. Bet, ja vispārīgi, tad ieteiktu nekopēt citu mūziku, bet mēģināt radīt ko atšķirīgu. Tas attiecas arī uz instrumentiem – gan reālajiem, gan virtuālajiem. Piemēram, daudzām mūzikas programmām ir savs tipisks skanējums, un to var viegli atpazīt. Mēģiniet atrast kādu programmu, ar kuru jūtat, ka spējat radīt ko savu.

Diemžēl mūsu laiks ir iztecējis. Paldies par interviju un varbūt kādreiz redzamies Latvijā!

Jā, mēs ar lielāko prieku tur uzspēlētu, jo Austrumeiropā pagaidām ir maz būts.